Kamēr Donalds Tramps šonedēļ gavilēja par sava pašpasludinātā un oficiāli nosauktā Lielā skaistā budžeta likumprojekta pieņemšanu Kongresā, atkal uzdīga sen iesētās šaubas par ASV aizņēmumu apmēru un ilgtspējību.
Paredzams, ka Trampa nodokļu samazināšanas budžeta likumprojekts pievienos vismaz 3 triljonus ASV dolāru jau tā satraucošajam 37 triljonu ASV dolāru parāda apjomam. Šim plānam netrūkst kritiķu, tostarp Trampa bijušā sabiedrotā Īlona Maska personā, kurš to ir nosaucis par “pretīgu negantību”.
Pieaugošais parāds liek dažiem aizdomāties, vai ir kāds ierobežojums tam, cik daudz pārējā pasaule aizdos tēvocim Semam.
Šīs šaubas pēdējā laikā ir izpaudušās kā dolāra vērtības kritums un augstākas procentu likmes, ko investori pieprasa, lai aizdotu naudu Amerikai.
Tai ir jāaizņemas šī nauda, lai segtu starpību starp to, ko tā katru gadu nopelna, un to, ko tā iztērē. Kopš šī gada sākuma dolārs ir krities par 10% pret mārciņu un par 15% pret eiro.
Lai gan ASV aizņēmumu izmaksas kopumā ir bijušas stabilas, starpība starp procentu likmēm, kas tiek maksātas par ilgtermiņa aizdevumiem un īstermiņa aizdevumiem – tā sauktā ienesīguma līkne – ir palielinājusies jeb kļuvusi stāvāka, signalizējot par pieaugošām šaubām par ASV aizņēmumu ilgtermiņa ilgtspējību.
Un tas notiek, neskatoties uz to, ka ASV ir pazeminājušas procentu likmes lēnāk nekā ES un Apvienotā Karaliste, kas parasti padarītu dolāru spēcīgāku, jo investori var saņemt augstākas procentu likmes par banku noguldījumiem.
Pasaulē lielākā riska ieguldījumu fonda dibinātājs Rejs Dalio uzskata, ka ASV aizņēmumi ir nonākuši krustcelēs. Viņš lēš, ka, ņemot vērā pašreizējo trajektoriju, ASV drīz tērēs 10 triljonus dolāru gadā aizdevumu un procentu atmaksām.
Rejs Dalio norāda, ka budžeta deficīta samazināšana no pašreizējiem 6% līdz 3% drīzumā varētu novērst problēmas nākotnē.
Trampa jaunais budžeta likumprojekts gan samazināja dažus izdevumus, bet arī vairāk samazināja nodokļus, tāpēc pašreizējā politiskā trajektorija virzās pretējā virzienā.
Otrkārt, tāpat kā iepriekšējās krīzēs, ASV centrālā banka varētu drukāt vairāk naudas un izmantot to valdības parāda uzpirkšanai – kā mēs redzējām pēc lielās 2008. gada finanšu krīzes.
Taču tas var galu galā veicināt inflāciju un nevienlīdzību, jo tādu aktīvu kā māju un akciju īpašniekiem klājas daudz labāk nekā tiem, kas paļaujas uz darbaspēka vērtību.
Trešais ir vienkāršs ASV maksātnespējas gadījums. Nevarēsi samaksāt, nemaksāsi. Ņemot vērā, ka visas globālās finanšu sistēmas pamatā ir “ASV Valsts kases pilnīga uzticība un kredīts”, tas liktu lielajai finanšu krīzei izskatīties pēc piknika.
Ekonomists un bijušais obligāciju superrepublikas vadītājs Mohameds El-Erians BBC pastāstīja, ka daudzi cenšas samazināt dolāru krājumus: “dolārs ir pārsvarā, un pasaule to zina, tāpēc esam pieredzējuši zelta, eiro un mārciņas vērtības pieaugumu, taču to ir grūti pārvietot lielā mērogā, tāpēc ir ļoti maz iespēju virzīties uz priekšu”.